Sutta Nipāta 2.2

Āmagandhasutta

“Sāmāka­ciṅ­gūla­ka­cī­nakāni ca,
Pattapphalaṃ mūlaphalaṃ gavipphalaṃ;
Dhammena laddhaṃ satamasnamānā,
Na kāmakāmā alikaṃ bhaṇanti.

Yadasnamāno sukataṃ suniṭṭhitaṃ,
Parehi dinnaṃ payataṃ paṇītaṃ;
Sālīnamannaṃ paribhuñjamāno,
So bhuñjasī kassapa āmagandhaṃ.

Na āmagandho mama kappatīti,
Icceva tvaṃ bhāsasi brahmabandhu;
Sālīnamannaṃ paribhuñjamāno,
Sakuntamaṃsehi susaṅkhatehi;
Pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ,
Kathaṃpakāro tava āmagandho”.

“Pāṇātipāto vadha­che­da­bandha­naṃ,
Theyyaṃ musāvādo nikati­vañ­canāni ca;
Ajjhenakuttaṃ paradārasevanā,
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

Ye idha kāmesu asaññatā janā,
Rasesu giddhā asuci­bhāva­mas­sitā;
Natthikadiṭṭhī visamā durannayā,
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

Ye lūkhasā dāruṇā piṭṭhimaṃsikā,
Mittadduno nik­karu­ṇā­ti­mānino;
Adānasīlā na ca denti kassaci,
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

Kodho mado thambho paccu­paṭṭhā­panā,
Māyā usūyā ­bhassasa­mus­sayo ca;
Mānātimāno ca asabbhi santhavo,
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

Ye pāpasīlā iṇaghātasūcakā,
Vohārakūṭā idha pāṭirūpikā;
Narādhamā yedha karonti kibbisaṃ,
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

Ye idha pāṇesu asaññatā janā,
Paresamādāya vihesamuyyutā;
Dussīlaluddā pharusā anādarā,
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

Etesu giddhā viruddhā­ti­pātino,
Niccuyyutā pecca tamaṃ vajanti ye;
Patanti sattā nirayaṃ avaṃsirā,
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

Na maccha­maṃsā­na­ma­nāsa­kattaṃ,
Na naggiyaṃ na muṇḍiyaṃ jaṭājallaṃ;
Kharājināni ­nāggi­huttas­supa­sevanā,
Ye vāpi loke amarā bahū tapā;
Mantāhutī yañña­mutūpa­sevanā,
Sodhenti maccaṃ avi­tiṇ­ṇakaṅ­khaṃ.

Sotesu gutto viditindriyo care,
Dhamme ṭhito ajjavamaddave rato;
Saṅgātigo sabba­duk­khap­pahīno,
Na lippati diṭṭhasutesu dhīro”.

Iccetamatthaṃ bhagavā punappunaṃ,
Akkhāsi naṃ vedayi mantapāragū;
Citrāhi gāthāhi munī pakāsayi,
Nirāmagandho asito durannayo.

Sutvāna buddhassa subhāsitaṃ padaṃ,
Nirāmagandhaṃ sabba­duk­khap­pa­nūda­naṃ;
Nīcamano vandi tathāgatassa,
Tattheva pabbaj­ja­maroca­yitthāti.

Āmagan­dha­suttaṃ dutiyaṃ.