Saṃyutta Nikāya 54

2. Dutiyavagga

12. Kaṅkheyyasutta

Ekaṃ samayaṃ āyasmā lomasakaṃbhiyo sakkesu viharati kapila­vatthus­miṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yenāyasmā lomasakaṃbhiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ lomasakaṃ­bhi­yaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko āyasmantaṃ lomasakaṃ­bhi­yaṃ etadavoca: “so eva nu kho, bhante, sekho vihāro so tathā­gata­vihāro, udāhu aññova sekho vihāro añño tathā­gata­vihāro”ti?

“Na kho, āvuso mahānāma, sveva sekho vihāro, so tathā­gata­vihāro. Añño kho, āvuso mahānāma, sekho vihāro, añño tathā­gata­vihāro. Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti. Katame pañca? Kāmacchan­da­nīvara­ṇaṃ pahāya viharanti, ­byāpā­da­nīvara­ṇaṃ … pe … thina­middha­nīvara­ṇaṃ … uddhac­ca­kukkuc­ca­nīvara­ṇaṃ … vici­kicchā­nīvara­ṇaṃ pahāya viharanti.

Yepi te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.

Ye ca kho te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anup­patta­sadat­thā parik­khī­ṇa­bhavasaṃ­yojanā samma­dañ­ñā­vimuttā, tesaṃ pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Katame pañca? Kāmacchan­da­nīvara­ṇaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālā­vatthu­ka­taṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anup­pā­da­dham­maṃ; ­byāpā­da­nīvara­ṇaṃ pahīnaṃ … pe … thina­middha­nīvara­ṇaṃ … uddhac­ca­kukkuc­ca­nīvara­ṇaṃ … vici­kicchā­nīvara­ṇaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālā­vatthu­ka­taṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anup­pā­da­dham­maṃ.

Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anup­patta­sadat­thā parik­khī­ṇa­bhavasaṃ­yojanā samma­dañ­ñā­vimuttā, tesaṃ ime pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tadamināpetaṃ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṃ yathā— aññova sekho vihāro, añño tathā­gata­vihāro.

Ekamidaṃ, āvuso mahānāma, samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchā­naṅga­la­va­nasaṇḍe. Tatra kho, āvuso mahānāma, bhagavā bhikkhū āmantesi: ‘icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅka­mi­tabbo, aññatra ekena piṇḍa­pāta­nīhāra­kenā’ti. ‘Evaṃ, bhante’ti kho, āvuso mahānāma, te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍa­pāta­nīhāra­kena.

Atha kho, āvuso, bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi: ‘sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: “katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī”ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ añña­titthi­yā­naṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha: “ānā­pā­nassa­ti­samā­dhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī”’ti. Idhāhaṃ, bhikkhave, sato assasāmi, sato passasāmi. Dīghaṃ assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāmi, dīghaṃ passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāmi … pe … paṭi­nissag­gā­nu­passī assasissāmīti pajānāmi, paṭi­nissag­gā­nu­passī passasissāmīti pajānāmi.

Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathā­gata­vihāro itipi. Ānā­pā­nassa­ti­samā­dhiṃ sammā vadamāno vadeyya— ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathā­gata­vihāro itipi.

Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, tesaṃ ānā­pā­nassa­ti­samā­dhi bhāvito bahulīkato āsavānaṃ khayāya saṃvattati.

Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anup­patta­sadat­thā parik­khī­ṇa­bhavasaṃ­yojanā samma­dañ­ñā­vimuttā, tesaṃ ānā­pā­nassa­ti­samā­dhi bhāvito bahulīkato diṭṭheva dhamme sukhavihārāya ceva saṃvattati sati­sam­pajañ­ñāya ca.

Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya—ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathā­gata­vihāro itipi. Ānā­pā­nassa­ti­samā­dhiṃ sammā vadamāno vadeyya— ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathā­gata­vihāro itipīti. Iminā kho etaṃ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṃ, yathā—aññova sekho vihāro, añño tathā­gata­vihāro”ti.

Dutiyaṃ.