>

Uposatha Sutta—Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500

Aṅguttara Nikāya 3

7. Mahāvagga

70. Uposathasutta

1.1Evaṃ me sutaṃ—1.2 ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.

1.3Atha kho visākhā migāramātā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca: 1.4“handa kuto nu tvaṃ, visākhe, āgacchasi divā divassā”ti?

1.5“Uposathāhaṃ, bhante, ajja upavasāmī”ti.

2.1“Tayo khome, visākhe, uposathā. 2.2Katame tayo? 2.3Gopālakuposatho, nigaṇṭhuposatho, ariyuposatho.

2.4Kathañca, visākhe, gopālakuposatho hoti? 2.5Seyyathāpi, visākhe, gopālako sāyanhasamaye sāmikānaṃ gāvo niyyātetvā iti paṭisañcikkhati: 2.6‘ajja kho gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese cariṃsu, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni piviṃsu; 2.7sve dāni gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese carissanti, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni pivissantī’ti; 2.8evamevaṃ kho, visākhe, idhekacco uposathiko iti paṭisañcikkhati: 2.9‘ahaṃ khvajja idañcidañca khādanīyaṃ khādiṃ, idañcidañca bhojanīyaṃ bhuñjiṃ; 2.10sve dānāhaṃ idañcidañca khādanīyaṃ khādissāmi, idañcidañca bhojanīyaṃ bhuñjissāmī’ti. 2.11So tena abhijjhāsahagatena cetasā divasaṃ atināmeti. 2.12Evaṃ kho, visākhe, gopālakuposatho hoti. 2.13Evaṃ upavuttho kho, visākhe, gopālakuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro. (1)

3.1Kathañca, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti? 3.2Atthi, visākhe, nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā. 3.3Te sāvakaṃ evaṃ samādapenti: 3.4‘ehi tvaṃ, ambho purisa, ye puratthimāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ tesu daṇḍaṃ nikkhipāhi; 3.5ye pacchimāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ tesu daṇḍaṃ nikkhipāhi; 3.6ye uttarāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ tesu daṇḍaṃ nikkhipāhi; 3.7ye dakkhiṇāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ tesu daṇḍaṃ nikkhipāhī’ti. 3.8Iti ekaccānaṃ pāṇānaṃ anuddayāya anukampāya samādapenti, ekaccānaṃ pāṇānaṃ nānuddayāya nānukampāya samādapenti. 3.9Te tadahuposathe sāvakaṃ evaṃ samādapenti: 3.10‘ehi tvaṃ, ambho purisa, sabbacelāni nikkhipitvā evaṃ vadehi—3.11nāhaṃ kvacani kassaci kiñcanatasmiṃ, na ca mama kvacani katthaci kiñcanatatthī’ti. 3.12Jānanti kho panassa mātāpitaro: 3.13‘ayaṃ amhākaṃ putto’ti; 3.14sopi jānāti: 3.15‘ime mayhaṃ mātāpitaro’ti. 3.16Jānāti kho panassa puttadāro: 3.17‘ayaṃ mayhaṃ bhattā’ti; 3.18sopi jānāti: 3.19‘ayaṃ mayhaṃ puttadāro’ti. 3.20Jānanti kho panassa dāsakammakaraporisā: 3.21‘ayaṃ amhākaṃ ayyo’ti; 3.22sopi jānāti: 3.23‘ime mayhaṃ dāsakammakaraporisā’ti. 3.24Iti yasmiṃ samaye sacce samādapetabbā musāvāde tasmiṃ samaye samādapenti. 3.25Idaṃ tassa musāvādasmiṃ vadāmi. 3.26So tassā rattiyā accayena bhoge adinnaṃyeva paribhuñjati. 3.27Idaṃ tassa adinnādānasmiṃ vadāmi. 3.28Evaṃ kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti. 3.29Evaṃ upavuttho kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro. (2)

4.1Kathañca, visākhe, ariyuposatho hoti? 4.2Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. 4.3Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? 4.4Idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati: 4.5‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. 4.6Tassa tathāgataṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati. 4.7seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti.

5.1Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti? 5.2Kakkañca paṭicca mattikañca paṭicca udakañca paṭicca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca, evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti. 5.3Evamevaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

6.1Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? 6.2Idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati: 6.3‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. 6.4Tassa tathāgataṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. 6.5Ayaṃ vuccati, visākhe: 6.6‘ariyasāvako brahmuposathaṃ upavasati, brahmunā saddhiṃ saṃvasati, brahmañcassa ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. 6.7Evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. (3.1)

7.1Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. 7.2Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? 7.3Idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṃ anussarati: 7.4‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. 7.5Tassa dhammaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti.

8.1Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti? 8.2Sottiñca paṭicca, cuṇṇañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. 8.3Evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti. 8.4Evamevaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

9.1Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? 9.2Idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṃ anussarati: 9.3‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. 9.4Tassa dhammaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. 9.5Ayaṃ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako dhammuposathaṃ upavasati, dhammena saddhiṃ saṃvasati, dhammañcassa ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. 9.6Evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. (3.2)

10.1Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. 10.2Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? 10.3Idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati: 10.4‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. 10.5Tassa saṅghaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti.

11.1Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti? 11.2Usmañca paṭicca, khārañca paṭicca, gomayañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. 11.3Evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti. 11.4Evamevaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

12.1Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? 12.2Idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati: 12.3‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho … pe … anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. 12.4Tassa saṅghaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. 12.5Ayaṃ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako saṅghuposathaṃ upavasati, saṅghena saddhiṃ saṃvasati, saṅghañcassa ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. 12.6Evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. (3.3)

13.1Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. 13.2Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? 13.3Idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. 13.4Tassa sīlaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti.

14.1Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti? 14.2Telañca paṭicca, chārikañca paṭicca, vālaṇḍupakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. 14.3Evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti. 14.4Evamevaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

15.1Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? 15.2Idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni … pe … samādhisaṃvattanikāni. 15.3Tassa sīlaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. 15.4Ayaṃ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako sīluposathaṃ upavasati, sīlena saddhiṃ saṃvasati, sīlañcassa ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. 15.5Evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. (3.4)

16.1Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. 16.2Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? 16.3Idha, visākhe, ariyasāvako devatā anussarati: 16.4‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. 16.5Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. 16.6Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati. 16.7Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati. 16.8Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṃvijjati. 16.9Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. 16.10Tassa attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti.

17.1Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti? 17.2Ukkañca paṭicca, loṇañca paṭicca, gerukañca paṭicca, nāḷikasaṇḍāsañca paṭicca, purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. 17.3Evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti. 17.4Evamevaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

18.1Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? 18.2Idha, visākhe, ariyasāvako devatā anussarati: 18.3‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṃsā … pe … santi devā tatuttari. 18.4Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. 18.5Tassa attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. 18.6Ayaṃ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako devatuposathaṃ upavasati, devatāhi saddhiṃ saṃvasati, devatā ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. 18.7Evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. (3.5)

19.1Sa kho so, visākhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: 19.2‘yāvajīvaṃ arahanto pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampī viharanti; 19.3ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. 19.4Imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

20.1Yāvajīvaṃ arahanto adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharanti; 20.2ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharāmi. 20.3Imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

21.1Yāvajīvaṃ arahanto abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī ārācārī viratā methunā gāmadhammā; 21.2ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. 21.3Imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

22.1Yāvajīvaṃ arahanto musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādī saccasandhā thetā paccayikā avisaṃvādakā lokassa; 22.2ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. 22.3Imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

23.1Yāvajīvaṃ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā; 23.2ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato. 23.3Imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

24.1Yāvajīvaṃ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā; 24.2ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. 24.3Imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

25.1Yāvajīvaṃ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā; 25.2ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. 25.3Imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

26.1Yāvajīvaṃ arahanto uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṃ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā; 26.2ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṃ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. 26.3Imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti.

27.1Evaṃ kho, visākhe, ariyuposatho hoti. 27.2Evaṃ upavuttho kho, visākhe, ariyuposatho mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro.

28.1Kīvamahapphalo hoti kīvamahānisaṃso kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro? 28.2Seyyathāpi, visākhe, yo imesaṃ soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ pahūtarattaratanānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreyya, seyyathidaṃ—28.3aṅgānaṃ, magadhānaṃ, kāsīnaṃ, kosalānaṃ, vajjīnaṃ, mallānaṃ, cetīnaṃ, vaṅgānaṃ, kurūnaṃ, pañcālānaṃ, macchānaṃ, sūrasenānaṃ, assakānaṃ, avantīnaṃ, gandhārānaṃ, kambojānaṃ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṃ kalaṃ nāgghati soḷasiṃ. 28.4Taṃ kissa hetu? 28.5Kapaṇaṃ, visākhe, mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

29.1Yāni, visākhe, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. 29.2Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. 29.3Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. 29.4Tena saṃvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. 29.5Ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. 29.6Idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ: 29.7‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’.

30.1Yaṃ, visākhe, mānusakaṃ vassasataṃ, tāvatiṃsānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. 30.2Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. 30.3Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. 30.4Tena saṃvaccharena dibbaṃ vassasahassaṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. 30.5Ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. 30.6Idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ: 30.7‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’.

31.1Yāni, visākhe, mānusakāni dve vassasatāni, yāmānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. 31.2Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. 31.3Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. 31.4Tena saṃvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. 31.5Ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. 31.6Idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ: 31.7‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’.

32.1Yāni, visākhe, mānusakāni cattāri vassasatāni, tusitānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. 32.2Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. 32.3Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. 32.4Tena saṃvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. 32.5Ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. 32.6Idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ: 32.7‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’.

33.1Yāni, visākhe, mānusakāni aṭṭha vassasatāni, nimmānaratīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. 33.2Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. 33.3Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. 33.4Tena saṃvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmānaratīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. 33.5Ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. 33.6Idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ: 33.7‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’.

34.1Yāni, visākhe, mānusakāni soḷasa vassasatāni, paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. 34.2Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. 34.3Tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. 34.4Tena saṃvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. 34.5Ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. 34.6Idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ: 34.7‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāyā’ti.

35.1Pāṇaṃ na haññe na cadinnamādiye,
35.2Musā na bhāse na ca majjapo siyā;
35.3Abrahmacariyā virameyya methunā,
35.4Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.

36.1Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare,
36.2Mañce chamāyaṃ va sayetha santhate;
36.3Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ,
36.4Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.

37.1Cando ca suriyo ca ubho sudassanā,
37.2Obhāsayaṃ anupariyanti yāvatā;
37.3Tamonudā te pana antalikkhagā,
37.4Nabhe pabhāsanti disāvirocanā.

38.1Etasmiṃ yaṃ vijjati antare dhanaṃ,
38.2Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṃ;
38.3Siṅgī suvaṇṇaṃ atha vāpi kañcanaṃ,
38.4Yaṃ jātarūpaṃ haṭakanti vuccati.

39.1Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa,
39.2Kalampi te nānubhavanti soḷasiṃ;
39.3Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.

40.1Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā,
40.2Aṭṭhaṅgupetaṃ upavassuposathaṃ;
40.3Puññāni katvāna sukhudrayāni,
40.4Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti.

40.5Dasamaṃ.

40.6Mahāvaggo sattamo.

41.1Titthabhayañca venāgo,
41.2sarabho kesamuttiyā;
41.3Sāḷho cāpi kathāvatthu,
41.4titthiyamūluposathoti.